Skip to content

Kas jāzina pirms uzsākat skriešanas treniņus?

Viena no populārākajām fiziskajām aktivitātēm ir skriešana. Šī aktivitāte ir tik populāra gan tāpēc, ka skriešana neprasa gandrīz nekādu finansiālo ieguldījumu un specifisku inventāru, gan tāpēc, ka tā ir ļoti laba gan fiziskās gan garīgās veselības uzlabošanas metode, gan arī tāpēc, ka ar skriešanu var nodarboties pilnīgi ikviens, bez iepriekšējas sagatavošanās. Tiesa, skriešana pati par sevi ir prasme, ko ikviens fiziski vesels cilvēks (paskolos internetu) spēj, taču, lai skriešana dotu vēlamos rezultātus un uzlabotu veselību, nevis tieši pretēji, to pasliktinātu, šis tas tomēr ir jāzina. Ko ikvienam vajadzētu zināt, pirms skriešanas treniņu uzsākšanas?

1. Ne visi drīkst skriet

Kaut gan skriešana ir veselībai ļoti laba dažādos veidos, tā tomēr ir fiziska aktivitāte, kas prasa lielu piepūli, līdz ar to, ne visiem skriešana ir piemērota. Skriešanas laikā asinsrites sistēma sāk darboties ātrāk un, līdz ar to, sirds tiek noslogota daudz vairāk. Fiziski veselam cilvēkam, tas neko ļaunu nenodarīs, bet ja ir kāda iedzimtas sirds saslimšanas vai sirds mazspēja, skriet pavisam noteikti nevajadzētu. Tāpat ar skriešanu jāuzmanās tiem, kam ir elpošanas orgānu saslimšanas vai kādas problēmas ar balsta un kustību aparātu, piemēram, kaulu deformācijas. Vislabāk pirms skriešanas treniņu uzsākšanas būtu konsultēties ar ārstu. Viņš pateiks, vai drīkstat nodarboties ar šo aktivitāti vai tomēr izvēlēties cita veida treniņus.

2. Skriet ir jāmāk

Skriešana, tāpat kā iešana, ir process, ko mēs visi pamatā protam, taču, skriet pareizi ne vienmēr nozīmē skriet tā, kā mums ir ērtāk. Lai skriešana dotu pozitīvus rezultātus ir jāzina, gan kā pareizi elpot, gan kādai jābūt skriešanas pozai un kustībām, gan kādai jābūt treniņa intensitātei. Tas viss ir diezgan individuāli jāpielāgo katram skrējējam. Pamatā visiem jāievēro tas, ka elpošanai jābūt dziļai un vienmērīgai, kā arī paskola bedarbiams, lai pārāk netiktu noslogota diafragma un skriešanas pozā galvenais ir tas, lai mugura būtu taisna un pēdas skriešanas laikā tiktu pareizi novietotas pret zemi. Tehnikas kā to panākt ir dažādas, tāpēc, pirmos skriešanas treniņus būtu ieteicams izpildīt kopā ar profesionālu treneri. Ja tas nav iespējams, vismaz izglītojiet sevi, lasot plašu literatūru par skriešanu, kur sīki izskaidrots, kas ar ķermeni notiek skriešanas laikā un kā mazināt negatīvās ietekmes skriešanas laikā.

3. Jāsāk ļoti pakāpeniski

Svarīgi ir nepārpūlēt sevi. Tie, kas regulāri skrien, noteikti teiks, ka noskriet 5 km ir nieks un ka tos spēj ikkatrs, taču tā nav. Ja ar fiziskām aktivitātēm līdz šim neesat aizrāvies, 5 km var būt pārāk liels attālums. Sākumā vajadzētu skriet ne vairāk kā pāris kilometrus un to vajadzētu darīt ļoti lēnām. Organismam ir jāpierod pie fiziskas slodzes, tāpēc ļoti svarīgi ir ievērot mērenību, uzsākot treniņus. Ja jūtat, ka skriešanas laikā pasliktinās pašsajūta, ka kļūt grūti elpot un sirds sāk sisties pārāk strauji, pārejiet no viegla skrējiena uz iešanu. Ja pašsajūta uzlabojas, varat turpināt skriet, bet ļoti lēnām un mierīgi.

4. Arī apģērbs ir būtisks

Sākumā jau minējām, ka skriešana ir viena no retajām fiziskajām aktivitātēm, kas neprasa lielus finansiālus ieguldījumus, jo nekāds īpašais inventārs nav vajadzīgs, taču, pie piemērota apģērba un apaviem tomēr vajadzētu piedomāt un ja juma nav nedz skriešanai piemērotu drēbju nedz botu, tās tomēr būs jāiegādājas. Apģērbam, protams, jābūt atbilstošam laika apstākļiem, bet pamatā galvenei, lai tas būtu ērts. Ja jums ir ērts apģērbs, tad jaunu sporta tērpu pirkt nav vajadzības. Uz apaviem gan ir attiecināmas stingrākas prasības, jo nepiemēroti apavi var radīt dažādas problēmas, piemēram, paskola be palukanu. Arī tiem jābūt ērtiem, viegliem un atbilstoša izmēra. Vislabāk būtu iegādāties tieši skriešanai paredzētu sporta apavus, jo to dizains ir īpaši pielāgots šai aktivitātei.